Mārīte Kraukle Zanita Kundziņa
a
Vai rudens lapas pieskaras pie sejām,
Vai ziemu pat caur cimdu pāri jūt,
Uz skolu mēs pa bērzu gatvi ejam
Daudz liela, laba visai dzīvei gūt.
a
Ne vienmēr varbūt sēžam rātni solā,
Ir katrā mazliet Gaujas nemiers krāts,
Caur mūsu dzīvi lieli sapņi vijas,
Kas drosmīgos un tālos ceļos sauks.
a
Tiem šodien spēkus smeļamies no tevis,
Un darbiem parāds šis tiks atmaksāts,
Pēc gadiem, kad tu sasauksi pie sevis,
Būs cilvēks kļuvis, kas reiz tika rāts.
a
Vai rudens lapas pieskaras pie sejām,
Vai ziemu pat caur cimdu pāri jūt,
Uz skolu mēs pa bērzu gatvi ejam
Daudz liela, laba visai dzīvei gūt.
a