Filmas “Mans mīļākais karš’ skatīšanās Latvijas Republikas 102. jubilejas zīmē

17. novembrī ar animācijas filmu “Mans mīļākais karš”, skatoties attālināti, bet tomēr arī kopā (visi vienā laikā)  atzīmējām Latvijas 102. jubileju. Paldies programmai Latvijas skolas soma, jo tā deva šādu iespēju.  Dokumentāla animācijas filma (režisore Ilze Burkovska-Jacobsen)- šogad saņēma Lielā Kristapa balvu animācijā, ieguva Ansī starptautiskā animācijas filmu festivāla Francijā balvu. Tas ir bērnības atmiņās balstīts dokumentāls stāsts par Latviju no 70. gadiem līdz Atmodai, no padomju režīma līdz neatkarības atjaunošanai.

Noskatoties filmu, skolēni izteica savas pārdomas saiti par redzēto gan sarunājoties, gan rakstot. Atbildes bija patriotiskas, pārliecinātas, emocionālas. Dažas no tām!

Man filma patika. Tā visnotaļ bija ļoti izglītojoša un lika pārdomāt to, kas mums pieder – brīva valsts, zeme un tauta.. Filma ir kā īss atgādinājums tam, ka realitāte bija tāda, kāda tā bija,  un tagad mums ir ļoti jānovērtē brīvība, brīvas spējas darīt, nodarboties, ar ko vēlamies, nav veikalos jāstāv rindā pēc maizes un tā tālāk. Filma noteikti liek padomāt! – Linda 11. b

Filma ir par laiku, kurā dzīvoja arī mani vecāki, esmu dzirdējusi daudz stāstus par šo laiku, tāpēc bija ļoti interesanti paskatīties no kāda cita cilvēka skata punkta.

Es esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka varu dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā. Esmu lepna par Latviju un cilvēkiem, kuri cīnījās par brīvību. – Dagmāra 10.b

Šī, manuprāt, ir sirsnīga, patiesa un cilvēcīga filma. To skatoties, emociju ietekmē, man pat nobira asara par to, ko galvenā varone savā bērnībā piedzīvojusi, cik maz viņa drīkstēja zināt, cik daudz melus viņai tolaik stāstīja. Tas liek saprast, ka mēs, mūsdienu jaunatne, esam laimīgi, jo uzaugām brīvā Latvijā. Filma palīdz apzināties to, kāda vērtība ir dzīvei brīvā valstī. – Marija 11.b

Manuprāt, filma bija ļoti laba, jo tiek parādīta Padomju mašīna, kurā dzīvoja mūsu vecāki un vecvecāki. Spilgti tiek atspoguļota tiekšanās pēc amatiem, zagšana, “blata” sistēma un absurdā Padomju Savienības politika. – Roberts.10.a

Filma ir lieliska vēstures mācību stunda. Tā atspoguļo manu vecāku paaudzes bērnības un jaunības gadu notikumus, un manu vecvecāku  skarbo pēckara gadu pieredzi. Kā arī manu vecvecvecāku paaudzes sarežģītos likteņa pavērsienus.

Par padomju armijas klātbūtni Liepājā man bija stāstījusi mana ome, viņa pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā mācījās par skolotāju Liepājas pedagoģiskajā institūtā. Tajā laikā Liepāja bija slēgta pilsēta un tur iebraukt varēja tikai ar īpašām atļaujām.

Par ierindas skatēm, militārajām stundām, padomju vadoņu bērēm un tukšajiem veikaliem man bija stāstījusi mamma. Mans tēva tēvs bija ar medaļām apbalvots Tēvijas kara varonis, bet divi viņa brāļi vācu armijas leģionāri. Nekādu pārsteigumu man šajā ziņā filma neradīja, tā tikai  lika man aizdomāties  par mūsdienu vēsturi, kādu to tālāk rakstīsim mēs, paaudze, kas dzimuši jaunajā tūkstošgadē… – Jānis 11.b

Atbilžu ir daudz, visas šeit nav iespējams pievienot, citas varēsiet lasīt Skolas Kabatā”.