Mans barikāžu laiks.

Ir janvāris — gads deviņdesmit pirmais.

Daudz pieredzējis Rīgas bruģis sirmais.

Kas Rīgā bij’ pie ugunskuriem kvēliem,

Šīs dienas neaizmirsīs — stāstīs arī dēliem.

Citi foto

7. klašu skolēni vēstures stundā noskatījās filmu “Barikāžu stāsts”, pēc tam uzrakstīja savas pārdomas darbā “Mans barikāžu laiks.” Atceries , piemini, izsaki savas domas!

Dažas atziņas no skolēnu darbiem.

No manas ģimenes uz barikādēm devās vectēvs, kurš pirms diviem gadiem saņēma pateicības rakstu par brīvprātīgu piedalīšanos barikādēs. Nekad par to netiku jautājusi, bet noskatoties filmu, sapratu, ka tas bija baisi (Kristīne).

Barikāžu laiks ir liela Latvijas vēstures daļa. Laiks, kas latvieši saliedējās, lai aizstāvētu savu zemi. Laiks, kad cilvēki nedomāja  par sevi, bet gan par Latviju (Gustavs).

Manuprāt, barikāžu laiks bija nozīmīgs ne tikai aizstāvjiem Rīgā, bet gan arī tiem, kas viņus gaidīja mājās, veica savus tiešos pienākumus (Kitija).

Galvenais- vienotība. Cilvēki ar sarunām un  dziesmām pie ugunskuriem domāja par brīvu Latviju (Daniela).

Barikādes bija stiprs un arī tumšs laiks Latvijas vēsturē. Toreiz mēs turējāmies kopā un arī nosargājām savu brīvību. Bija tiešām aizkustinoši, ka cilvēki aizstāvēja un atbalstīja viens otru. Es domāju, ka mums vairāk jānovērtē brīvība un tās dotās iespējas (Ronalds).

Es esmu ļoti pateicīga tiem cilvēkiem, kas piedalījās barikādēs, kā arī tiem cilvēkiem , kas viņus atbalstīja morāli. Aizstāvjiem ļoti noderēja uzsmērētās svietmaizes, karsta tēja un silts zeķu pāris (Alise).

Barikādes bija laiks,

Kad cilvēki bija vienoti,

Gan fiziski, gan garīgi.

Cilvēki darīja visu,

Lai nosargātu savas mājas.

Viņi ticēja, ka to spēs,

Un viņu pūles atalgojās ( Linda).

Ja es tur būtu, tad kopā ar mammu, taisītu ēst un cienātu Latvijas aizstāvjus. Palīdzētu zīmēt plakātus, piegādātu siltu apģērbu un zeķes (Līna).

Latviešu vīri un sievas barikāžu laikā bija kā patiesi Lāčplēši.Viņi janvāra dienās ziedojās Tēvzemes labā ( Krists).

Tas bija baiļu pilns laiks, kad dažādi cilvēki- jauns vai vecs, bagāts vai nabags no visām Latvijas malām brauca aizstāvēt savu valsti (Daniels).

Es ļoti cienu un pasakos cilvēkiem, kuri piedalījās barikādēs, jo tagad Latvija ir brīva, un es jūtos droši!Lepojos, ka mums ir sava valsts, valoda un pasakos cilvēkiem, kuri piedalījās barikādēs (Ance).

Skolēnu atziņas apkopoja vēstures skolotāja Ineta Amoliņa