Mans grāmatplaukta stāsts

Dzimtās valodas dienu sagaidot, Latviešu valodas aģentūra apbalvos ikgadējā skolēnu radošo darbu konkursa uzvarētājus. Šoreiz konkursa tēma bija „Mans grāmatplaukta stāsts”. Aicinājām skolēnus rakstīt par grāmatām, kuras viņi lasa un par kurām interesējas. Izsludinot konkursu, mazliet bažījāmies, vai būs atsaucība, jo tēma jau nav „Mana dzīve telefonā”, bet gan par grāmatām viņu dzīvē. Tomēr labā ziņa ir tā, ka bērni lasa grāmatas.

Konkursā sagaidījām ļoti lielu pieteikumu skaitu – 1090 radošos darbus (esejas, dzejoļus, domrakstus un zīmējumus) gan no Latvijas, gan latviešu skolām ārzemēs (658 literāros darbus un 432 zīmējumus). No katras skolas varēja iesūtīt tikai deviņus darbus, tas nozīmē, ka konkursā piedalījās daudz vairāk bērnu un jauniešu.

5.-9. klašu grupā atzinību ieguva 7. a klases skolniece Vineta Arta Ķirse.

• 

• 

MANS GRĀMATPLAUKTA STĀSTS

Es jums pastāstīšu par savu fantastisko grāmatplauktu, ko mēs ģimenē saucam par dzimtas bibliotēku. Par  bibliotēkas veidošanos, par tās iemītnieku – grāmatu dažādību, par senāko un visjaunāko grāmatu, par, manuprāt, interesantākajiem izdevumiem, un arī par tām grāmatām, kas man pašai patīk vislabāk.

Mana grāmatplaukta pirmsākumi meklējami tālajos 20. gadsimta sākuma gados, kad mana vecvecmāmiņa no vecākiem, no skolas par labām sekmēm, un dāvinātās grāmatas sāka kārtot vienuviet. Tā šī bibliotēka ar grāmatām ir ceļojusi no vienas vietas uz citu, bet pašlaik lielākā daļa no tās atrodas Valmierā, manā mājā. Neliela daļa gan atrodas manās lauku mājās – Brenguļos.

Vecākā grāmata manā grāmatplauktā ir Jāzepa Vītola tautas dziesmu krājums. „J.Wihtols 200 Latweeschu tautas dseesmas ar klaweeru pawadijumu un ari klaweerem ween”, 1906.g. P.Neldner, Riga J.Zimses peemiņai (latviešu un vācu valodās).  Šis dziesmu krājums apliecina autora lielo mīlestību uz latviešu folkloras mantojumu. Pašai patīk šo grāmatu šķirstīt un mēģināt izlasīt, kas ir rakstīts vecajā drukā.

Visjaunākā grāmata, kas pievienojusies manam grāmatplauktam ir „Saules māsa”. Tā ir Lūsindas Railijas episkā romānu cikla „Septiņas māsas” sestā daļa. Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Ligita Lanceniece. Grāmata iztulkota latviešu valodā 2020. gadā. Tā nonāca manā bibliotēkā tikai pirms 4 dienām.

Manā grāmatplauktā ir atrodamas vairākas daudzsēriju grāmatas gan latviešu autoru, gan citu tautu autoru tulkotie darbi. Populārākās grāmatu sērijas ir Harijs Poters, Prinča Līgavas, “Zīmogs sarkanā vaskā.” Pašai arī patīk lasīt sēriju grāmatas, tas ir aizraujoši.

Bibliotēkā ir atrodamas dažādu žanru grāmatas. Dzejas grāmatas, pasakas un teikas, dramaturģija, biogrāfijas un daudz citu grāmatu.

Viena no manām mīļākajām grāmatām ģimenes grāmatplauktā ir pieejama veselos 3 dažādos izdevumos, tā ir Ērika Kestnera grāmata „Punktiņa un Antons” Grāmatas ir izdotas 1935.gadā, 1964.gadā un  2014.gadā. Senākajam izdevumam tulkotāja ir Z.Straume, savukārt vēlākos izdevumus ir tulkojusi Z. Plaka, līdz ar to teksts nenozīmīgi, tomēr atšķiras. Tātad paaudžu paaudzēs manai ģimenei iepatikusies tieši šī grāmata.

Vēl viena no interesantākajām grāmatām manā bibliotēkā ir Alana Aleksandra Milnes „Lācītis Miks jeb kad rotaļlietas atdzīvojas”. Mēs visi zinām, kas ir A.Milna bērnu grāmata “Vinnijs Pūks”, bet izrādās, ka pirmajam izdevumam (arī dažiem varoņiem) latviešu valodā ir pavisam cits nosaukums. Tas bija „Lācītis Miks jeb Kad rotaļlietas atdzīvojas”. Es to nezināju un domāju, ka arī daudziem šis ir kaut kas jauns. Šī izdevuma tulkotāja ir B.Graudiņa. Darbā ir atrodamas gan oriģinālā izdevuma E.Šeparda ilustrācijas, gan latviešu mākslinieces M.Kovaļevskas ilustrācijas, kura vēl būdama mākslas akadēmijas studente, aizrāvusies ar bērnu grāmatu grafiku. Šī grāmata piederēja manai vecvecmāmiņai Brigitai Glāzerei (dzimusi Berklāva).

Tāds lūk ir mazs ieskats manā grāmatplauktā – dzimtas bibliotēkā.

Vineta Arta Ķirse