Valmieras Valsts ģimnāzija
Valmieras Valsts ģimnāzija

Pateicība brīvības sargātājiem

Janvāris. Ir sācies 2021. gads, kad dzīve rit savu gaitu, pasākumi notiek attālināti, bieži ārvidē satiekas domu biedri, bet rokas spiediens un atbalsts izpaliek. Jau ceturto mēnesī vecā ģimnāzijas ēka ir klusa, tajā neskan ierastie bērnu smiekli un sarunas, rītos, tikai dažos logos iemirdzas gaismas stari. Tāds maldīgs miers, jo nekas nav apstājies, bet viss notiek savādāk. Reizēm neizprotami, reizēm depresīvi un bezcerīgi atskan skolēnu jautājumi par nākotni. Konkrētas atbildes neviens nespēj sniegt, atliek vien gaidīt un ievērot visus piesardzības pasākumus.

2020. gada septembris bija lielu cerību pilns, jo mācības atsākās, Stalbē notika Cēsu pulka Skolēnu rotas piemiņas karoga svinīga ceremonija, kad Valmieras Valsts ģimnāzija, nu jau piekto reizi, saņēma šo dārgo relikviju. Laiks ieviesa izmaiņas, jo oktobrī atsākām mācības attālināti. Visas stundas, pasākumi, lekcijas un tikšanās notiek tiešsaistēs. Netradicionāli, bet jauni izaicinājumi turpinās  ik uz soļa. Nodarbības notiek attālināti, bet jaunieši izglītojas un apgūst Latvijas vēstures nozīmīgākos notikumus.

Janvāris- Barikāžu laiks, kad atceramies un pieminam barikāžu dienas visā Latvijā.  Latvijas iedzīvotāji iestājās par brīvību, varbūt neierasti, bet kailām rokām to nosargāja. Vēstures avotos šo laiku nodēvēja par nevardardarbīgas pretošanās periodu. Griba, garaspēks un ticība- tie bija galvenie  ieroči barikāžu dalībniekiem. Brīdī, kad bija upuri, dūres tika savilktas ciešāk, bet veselais saprāts uzvarēja, šo niknumu paturējām sevī. Šajās janvāra dienās domās atcerēsimies 1991. gada janvāra notikumus, aizdegsim svecītes piemiņas vietās, skatīsim foto izstādes Hanzas namiņos, virtuāli ceļosim laikā un aplūkosim vēstures liecības. Valmieriešiem ir iespēja nolikt ziedus un aizdegta svecītes piemiņas vietā. Kopš 2002. gada 24. janvāra Rīgas ielas malā uzstādīts piemiņas akmens barikāžu dalībniekiem. Tā izveidošanas idejas autors un aktīvists bija policijas majors Aleksandrs Melngāršs. Piemiņas akmeni veidoja tēlnieks Jānis Sprudzāns, interjera autors – Dainis Saulītis, viedos Ojāra Vācieša vārdus, kas iekalti akmenim līdzās novietotajā plāksnē, sameklēja žurnālists Andris Briedis.

Ģimnāzijā 7. un 11. klašu skolēni rakstīja radošus darbus par barikādēm. Neliels ieskats jauniešu darbu fragmentos. 11. klases skolēns K. Sijāts savā pārspriedumā “Mani sirdsapziņas ugunskuri-manas ģimenes stāsts-vai es to spētu? rakstīja par savu vectēvu, kurš bija barikāžu aizstāvju rindās. ”Es nevienu neaizstāvu, nevienu nenosodu. Bet domāju. Vai man vispār būtu drosme? Drosme atstāt savu mīļoto sievieti, savus bērnus? Drosme par to, ka viņiem viss būs labi, ja es neatgriezīšos? Drosme par to, ka man pietiks spēka cīnīties, bez savu tuvāko atbalsta? Atstāt viņus, ar domu, ka tas ir uz kādu laiku, apzinoties, ka tā ir tikai doma. Un to zinātu visi, ka tā ir tikai doma, nevis garantija. Man nav atbildes uz šo jautājumu. Pats mānu sevi, ka atbildēšu tad,  kad būs astoņpadsmit gadu. Jo man ir bailes pat kaut ko tādu domāt. Nav bailes vairs nebūt šajā pasaulē, ja tas darīs manu valsti stiprāku, bet ir bailes atstāt tos, kuri mani mīl, īpaši mazo brāli, jo viņš mīl mani citādi, viņš ir jaunāks un nesaprastu, ka es aizeju cīnīties par valsti.”

7. klases skolnieks Mārcis Kočkeris uzrakstīja dzejoli “Barikādes”:

Brīvības kvēlās ilgas

Ausa mūsu tautas sirdīs.

Rīgas vecpilsētas ielās

Izgāja lieli vienoti ļaužu pūļi.

Kūra daudz ugunskurus,

Ātri lielus mūrus celt steidza.

Devās kopīgā cīņā,

Esot vienoti domās un jūtās,

Savu dzimteni aizstāvēt.

11. klases skolniece Līva Klepere izveidoja video “ Edīte Kupča. Atmiņu stāsts.” Skolēni radīja emocionālus, patriotiskus un radošos darbus, kas iedvesmo un pārliecina, ka jauniešiem ir savs viedoklis un skatījums par notikumiem, kas notikuši pirms 30 gadiem.

Šajās dienās aicinu ikvienu, skolēnus un sabiedrību, atcerēties un pieminēt barikāžu dienu aizstāvjus.

Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Ineta Amoliņa

Dalīties ar