Pieslēgties un mācīties

Atšķirībā no iepriekšējā mācību gada, kad skolēni zināšanas krāja attālināti, šobrīd skolas mācību procesu uzsākušas klātienē, tomēr epidemioloģiskā situācija joprojām nav stabila un var mainīties kuru katru brīdi. Kādas mācību metodes šajā covid nedrošajā laikā izmanto Valmieras Valsts ģimnāzijā, lūdzu pastāstīt direktoru ARTŪRU SKRASTIŅU.

Raksta autors Jūlijs Cukurs

Skolas piedāvājums

Šajā situācijā, kad nav ieviesta attālinātā mācīšanas un visi skolēni ir skolā, bet mājās atrodas tie bērni, kuri ir kontaktpersonas vai arī viņi paši saslimuši ar covid, mēs darām tā: ja pēc otrdien nodotajām analīzēm trešdien saņemtajos rezultātos uzzinām kādu pozitīvu rezultātu, šī klase visa -neatkarīgi no tā sertificēts vai nesertificēts – ceturtdien, piektdien, sestdien un svētdien tiek sūtīta mājās ar domu, lai infekcija strauji neizplatās skolā. Pa šīm četrām dienām lielā mērā noskaidrojas, vai kāds ir aplipis ar vīrusu vai nav. Pēc šādas profilakses pirmdien klase atgriežas atpakaļ skolā – visi sertificētie bērni, kuriem nav nekādu slimības pazīmju, bet pārējie, kas ir kontaktpersonas dzīvo 14 dienas mājās. Mājās palikušie varētu justies nedaudz apdalīti, bet viņiem, lai arī nav ieviests attālinātais mācību process, ir iespēja pieslēgties pie klasē notiekošā darba un sekot līdzi stundu darbam.

Par tehnoloģijām – mums ir datu kameras, interaktīvās tāfeles, līdz ar to skolotājs, vadot stundu, var raidīt informāciju attālināti caur šo datu kameru gan no sava galda, gan no mācību grāmatas un saviem pierakstiem vai no kāda skolēna galda un pierakstiem utt. Vēl ar šo informāciju var dalīties caur elektronisko tāfeli – visu, kas uz tās rakstīts, skolotājs redz datorā un to var redzēt arī bērni, kuri atrodas mājās un ir pieslēgušies. Viņiem nav obligātas prasības pieslēgties, tas ir skolas piedāvājums tiem, kam ir interese un vēlme pašizolācijas laikā mājās mācīties līdzi. Mēs reģistrējam to, ka skolēns nav skolā, bet nereģistrējam to, ir vai nav pieslēdzies stundai, jo tā ir viņa paša atbildība, kā viņš pavada savu slimības laiku mājās, kamēr pārējie skolēni klasē mācās. Visām klasēm, kuras aizgāja izolācijā pagājušajā nedēļā, sertificētie bērni ir atpakaļ un mācās, bet daļa vēl ir izolācijā. Šobrīd ierindā nav viena klase.

Tehniskais nodrošinājums

Parasti stundā skolotājs izmanto interaktīvo tāfeli, datu kameru un datoru, savukārt skolēniem, ņemot vērā visu pagājušo covida gadu, mājās ir dažādi datorpieslēgumi – gan planšetes, gan mobilie telefoni, gan lielie datori. Visiem iespējami pieslēgumi skolai – kanāli un adreses ir zināmas, tā ka jebkurā brīdī, ja tas būs nepieciešams, varam pāriet uz attālināto mācīšanos, bet ceram, ka tā nebūs. Tātad visi skolēni, manuprāt, mierīgi var pieslēgties un mācīties. Nodrošinājums ir, no pagājušā gada darba, tā ka bruņojums vērtējams kā tīri labs. Vēl jāaptaujā septītie, kas viņiem ir un kas nav, bet, paldies Dievam, viņi visi ir skolā.

Vērtējot pērno gadu

Vakar klausījos Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) ziņojumu un ministrijas viedokli. Teikšu tā, ka viss ir atkarīgs no skolas. Ar savējo darbību esmu tīri apmierināts – gan eksāmenus ļoti labi nokārtoja, gan matemātiku bijām izcili nokārtojuši, arī fiziku un latviešu valodu – ļoti labi. Vai pildījām laboratorijas darbus – nē, nepildījām, notika laboratorijas darbu simulācijas elektroniskajā vidē. Protams, sekmes nav tik izcilas, kā būtu, mācoties klātienē, bet, lai teiktu, ka tikai 50 % no vielas ir apgūti un gads pavadīts tukšgaitā, tam nav nekāda pamata. Es procentus vispār nepiesauktu, jo uzskatu, ka esam iemācījušies daudzas pamatlietas, un tagad, kad skolēni atnākuši skolā, skolotāji vēro, kas noticis vidusskolas vecuma posmā, un secina, ka par vecākajām klasēm nav ļoti jāuztraucas.

Ministrija domā par reformu…

Patlaban mūsu dzīvē nekādu izmaiņu nav, finansējums saglabājies iepriekšējā gada budžeta apjomā, ministrija savas naudas vēl nav iedevusi, novads mūs vēl nav iespaidojis. Domāju, ka tas notiks nākamajā budžeta gadā no tā, kā ministrija finansēs pedagogu darba samaksu un saglabāsies vai nesaglabāsies n-koeficienti attiecīgo pašvaldību teritorijās, jo līdz šim katrai bijušajai pašvaldībai algām bija savs finansējums. Jo mazāka teritorija, jo labāks koeficients skolotāja darba samaksai. Būtībā, jo mazāk bērnu pašvaldībā, jo mazāks to skaits vienam skolotājam, par ko maksā to pašu naudu. Kā tas būs pēc gada ar visām reformām, grūti pateikt. Kas attiecas uz izglītības iestāžu uzturēšanu, lielajā pašvaldībā,  visticamāk, visiem būs vienādi normatīvi, arī brīvpusdienas, kuras novadā tiks apmaksātas pēc vienotas kārtības. Es pieļauju, ka tā būs arī ar materiāli tehniskā nodrošinājuma naudu, cik to dos ēku remontam, krāsošanai, transportam, mācību līdzekļiem utjpr. Manuprāt, īpaši nemainīsies arī skolēnu plūsma, bet mainīsies skolu tīkls. Ministrija tagad domā par pedagogu darba samaksu, bet, ja saglabājas n-koeficients – skolēnu skaits uz skolotāju  -, reforma nenotiek, ir tikai pļāpāšana par tēmu.

Visi vienā platformā

Esam iegādājušies noteiktu tāfeļu un datoru skaitu esošajā ēkā, vēl iegādāsimies jaunās tehnoloģijas, kad tiks pabeigta jaunā korpusa izbūve, kad trešajā stāvā piebūvēsim datoru kabinetu, kur liksim iekšā jaunas tāfeles un jaunus datorus. Ministrijā runā par tehnoloģisko platformu attālinātai un neattālinātai mācīšanai skolo.lv, kurā strādātu visas valstī esošās skolas. Mēs jau esam uz šo platformu pieteikušies, skola ir reģistrējusies, un mēs sākam izpētīt šīs platformas iespējas – to pašlaik dara divi direktora vietnieki, iesaistot arī skolotājus, lai tajā brīdī, kad valsts teiks, ka mēs jau esam diezgan tālu tikuši un varam to ērti ieviest, manējie sapratīs un mūsu skolotāji varēs strādāt visi vienā platformā, kas solās būt ērti. Ir divas lietas – lai datoru jauda būtu pietiekami liela, lai tā attēls un kameras būtu ar labām izšķirtspējām un lai skolotāji būtu apmācīti ar šo platformu rīkoties. Bieži vien dzirdu nepatiesu skolotāju aprunāšanu, par ko teikšu tā: skolotāji ļoti enerģiski ievieš šīs tehnoloģijas, jo īstenībā viņiem nav citas izejas – te pretī ir bērns un ar viņu kopā jāmācās. Vēl viena lieta – skolā jābūt cilvēkiem, tehnoloģiju pionieriem, kam jāpēta šī vide, labās lietas jāselekcionē un jāpiedāvā skolotājiem, demonstrējot, kā tās darbojas, lai katrs var paņemt to, kas viņa priekšmetā ir ērti un izdevīgi. Īstenībā skolotāju reālās zināšanas ir tādas, ka reizēm atliek tikai nobrīnīties, ko viņi dabū gatavu, un teksti, ka skolēni ir datoru zinātnē stipri tālāk tikuši, ir diezgan nepatiess izteikums. Kaut ko no tām datortehnoloģijām viņi baigi labi varbūt izmanto, bet, kad nonākam pie tā, kas jāizmanto reālā darbā mācību procesā, tad nemaz tik ideāli neiet, arī skolēniem viss ir jāiemācās un jāapgūst, un tas viss notiek.

Pašlaik būtiskākais ir mācību satura jautājums, jo skolotājiem jāstrādā divos milzīgos virzienos – kā strādāt ar bērnu neklātienes formā un jādomā par pilnīgi jauniem mācību materiāliem, jo daudzos priekšmetos un tēmās to vispār nav. Principā jāatrod, ko mācīt, lai izpildītu projekta Skola2030 ideju, mērķi un parādītu to gan klātienē, gan attālināti esošajam skolēnam. Tas ārprāta darbs, ko tagad prasa projekts Skola2030 daudzu priekšmetu skolotājiem ir vienkārši nereāls, ko īstenība neviens nekad nav sapratis un nesapratīs, jo paēdušais neēdušo nesaprot. Kad uzliek par pienākumu mācīt vecumam neatbilstošu lietu, ir diezgan grūti, tā ka šis projekts ir diezgan skarbs attiecībā uz skolotājiem, un, kāda tam būs atdeve, redzēsim tikai pēc n-tajiem gadiem, bet pašlaik skolotāji tiek nodzīti ne pa jokam.