Turpinot labi iesākto tradīciju, aprīlī mūsu skolā viesojās 21 skolēns un viņu skolotāji no Hānas Valsts ģimnāzijas.
Lai vācu skolēni un arī mēs paši labāk iepazītu gan mūsu skolu, gan Latviju, bija sagatavota bagātīga programma, kuras veidošanā sadarbojās gan skolotāji, gan skolēni un viņu vecāki.
Apmeklējot stundas, vācu skolēniem bija iespēja iepazīt mācību procesu. Īpaši interesanta izvērtās vēstures skolotājas Silvijas Indānes stunda, kurā diskutējām par aktuāliem politiskiem jautājumiem, piemēram, par bēgļu krīzi. Vācu skolotāja Kristīne Leksa atzina, ka bijis interesanti dzirdēt dažādas domas, arī izprast citus viedokļus. Mūsu skolēniem savukārt šī bija laba pieredze mācīties formulēt savu viedokli.
8.a klase vēstures stundās prezentēja pašu veidotās karikatūras par jaunlatviešiem un viņu nozīmi latviešu tautas pašapziņas veidošanā. Stunda notika trīs valodās vienlaicīgi – latviešu, vācu un angļu.
Vizītes ietvaros tikāmies ne tikai ar mūsu skolas direktoru A. Skrastiņu, bet arī Valmieras pilsētas domē ar vicemēru R Gailumu. Apskatījām Valmieru un tās tuvāko apkārtni.
Liels pārsteigums un izziņas avots bija vizīte pie Esteres Apšes vecākiem Rūjienas pusē, kur uzzinājām par to, kā un kur „dzīvo” akmens, kā to iegūst, apstrādā, cik liels un pamatīgs darbs ir apgūt amatu, lai parasto laukakmeni pārvērstu par mākslas priekšmetu.
Sadarbībā ar SIA ZAAO apmeklējām dabas un tehnoloģiju parku „Urda”, kur mums bija iespēja ne tikai uzzināt par aktualitātēm vides izglītībā, bet arī pašiem izveidot vannas bumbas, neizmantojot E vielas. Diskusijās atklājās, cik dažādas ir mūsu pieredzes, kā arī attieksme pret atbildīgu atkritumu šķirošanu.
Mums ļoti patika radošās darbnīcas čipsu ražotnē Ādažos, kur katrs izveidojām sev tīkamāko čipsu garšu. Izrādījās, ka populārākie ir čipsi ar tomātu garšu.
Latvijas senvēsturi iepazinām Cēsīs. Apskatījām viduslaiku pili lukturīšu gaismā. Valters no 8.b iejutās pils mestra lomā. Bijām arī ļoti priecīgi par brīvo laiku Cēsīs – iepazinām pilsētu un vēl labāk sadraudzējāmies savā starpā. Krimuldas muzejrezervātā turpinājām iepazīt Latvijas vēsturi. Uzzinājām romantisko leģendu par traģisko Turaidas Rozes likteni un krustnešu cīņām Latvijas teritorijā.
Rīgā pabijām Latvijas Universitātes jaunajā Zinātņu mājā, kur īpašu interesi izraisīja plastinētie cilvēki, kurus studenti izmanto medicīnas studijās. Latvijas Nacionālajā bibliotēka mūs pārsteidza ar savu arhitektūru – iepriekš nezinājām, cik rūpīgi arhitekts ir pārdomājis katru detaļu, pat grīdas ir veidotas tradicionālajā dreļļa rakstā. Apskatījām Dainu skapi. Mēs sapratām, ar kādu mīlestību strādā bibliotēkas darbinieki, cik ļoti plašas ir viņu zināšanas.!
Lielisks noslēgums vizītei bija aušanas darbnīca, kuru vadīja Marijas Annas Brīvules mamma. Vācu skolēni ne tikai iepazina stelles un aušanu, bet katrs devās mājās ar pašaustu grāmatzīmīti.
Iespaidu bija ļoti daudz. Nuria atzīst, ka viņai vislabāk patika pastaigas dabā, kā arī Rīga. Pārgājiens pa Mazsalacas Skaņā kalna parku ļāva izmēģināt ne tikai šūpoles, bet arī ledus biezumu un tā kvalitāti. Tīši vai netīši dažiem nācās sajust, cik auksts ir aprīļa ūdens.
Šādi projekti ir ļoti laba iespēja bagātināt mūsu starpkultūru zināšanas un prasmes. Tā ir arī laba pieredze plānot , mācīties uzņemt un izklaidēt viesus. Domājot par vāciešu uzņemšanu, esam arī vairāk sadraudzējušies savā starpā . Tāpēc lielu paldies vēlamies pateikti mūsu skolas vadībai, vācu valodas skolotājai Mārītei Jēkabsonei un skolotājām, kuras ik dienu bija kopā ar mums, kā arī mūsu vecākiem.
Mēs ceram, ka šis projekts turpināsies un dos arī citiem mūsu skolasbiedriem iespēju satikties ar jauniešiem no citas valsts, piedzīvot visu to pozitīvo, ko dod jauna pieredze.