Valmieras Valsts ģimnāzija
Valmieras Valsts ģimnāzija

Videi draudzīgi un ilgstpējīgi ERASMUS+ projekta GAYA partnerskolu virtuālā tikšanās

Vai tu zini, kā mājas Franču Polinēzijā atšķiras no mājām Latvijā?

Kā veidot videi draudzīgu un ilgspējīgu māju, pilsētu un apkartni?

Valmieras Valsts ģimnāzijas 10.a klases jaunieši Erasmus+ projektā GAYA (Globalās alternatīvas jaunajiem aktīvistiem) darbojas jau kopš novembra, bet pandēmijas dēļ vēl nav bijusi iespēja klātienē satikties ar draugiem no mūsu sadarbības skolām Somijā, Itālijā, Francijā, Beļģijā un Franču Polinēzijā.

Projekta ietvaros jaunieši pēta un meklē risinājumus gan savas kopienas, gan valsts, gan globālā mērogā klimata izmaiņu seku mazināšanai. Lai dalītos ar savām idejām un uzzinātu, kā pielāgojamies klimata pārmaiņu ietekmei uz vidi, 6.mijā ZOOM platformā tikāmies ar jauniešiem no partnerskolām. Mazās grupās apspriedām, kā plānotu veidot dabai draudzību un ilgtspējīgu māju, pilsētu un apkārtni. Izskanēja domas par saules paneļu uzstādi, enerģijas ieguvi no atkritumiem, urbāno dārzniecību, dabas materiālu izmantošanu.

10.a klases skolēnu galvenās atziņas pēc šis tikšanās:

Ainārs Melderis : Iepatikās doma par bioloģiskās daudzveidība lielo nozīmi – koku, augu stādīšana, mazu parku ierīkošana. Enerģijas  taupīšanai noderīga būtu mazu vēja turbīnu un saules paneļu uzstādīšana.

Megija Lukjanoviča: Sapratu, ka nav man nemaz “tik” slikti ar to angļu valodu, kā es domāju 😂

Alīna Zaduņenko: Neskatoties uz to, kurā pasaules vietā Tu varbūt atrastos, idejas var būt daudz un dažādas, bet pārsvarā visai grupai ir viens mērķis un, ja labi grib, var komunicēt dažādās valodās vienlaicīgi.😅

Vilis Tiltiņš: Sapratu, ka no ekoloģiskā punkta viss ir slikti saorganizēts. Mums vajag taupīgāk lietot elektrību un ūdeni

Aurēlija Aizupiete: Uzzināju, ka Somijā gada vidū līst visvairāk. Visvieglāk ir sarunāties dzimtajā valodā – pat ja citi franciski nesaprot. Ūdeni izmanto mazāk, ka iet dušā, nevis vannās.

Jānis Biernis: Ja ir vēlmekomunicēt, tad tas nav tik grūti. Jāmācās svešvalodas, jo franciski runā visi, bet ne latvieši.

Alīna Paula Ķirse: Sapratu, ka mums visiem ir ļoti labas idejas, lai padarītu Zemi zaļāku. Uzzināju, ka visi domā, ka arī mēs perfekti saprotam franču valodu.

Kristaps Ādamsons: Jācenšas pēc iespējas maza radīt CO2 izmeši.   

Sintija Ulme: Uzzināju, ka Itālijā vasaras periodā ārā ir gaišs līdz astoņiem vakarā; tas dod iespēju dienas laika netērēt tik daudz elektrības. Uzzināju to, ka cilvēki būtu gatavi krāt ūdeni, piemēram, no lietus un to pēc tam izmantot sadzīvē.

Līga Āboliņa.: Grupa, kurā es biju, nonāca pie secinājuma, ka no ekoloģiskā viedokļa, pilsētas, kurās mēs dzīvojam nav labi organizētas, tāpēc ka tik daudzi pārvietojas ar mašīnām. Risinājums, kurš izskanēja, ir vairāk iet kājām un braukt ar riteni, un rīkot tādās kā „savākšanas” dienas, kad tiek savākta makulatūra, otrreiz pārstrādājamās lietas un tā tālāk.

Līva Krievāne: Pārrunājām jau zināmas lietas – vajadzētu stādīt kokus, taupīt ūdeni, izvēlēties aktivitātes, kas nepiesārņo dabu ar ķimikālijām. Uzzinājām, ar kādām darbībām varētu sasniegt šo vēlamo rezultātu, piemēram, mašīnas vietā pārvietoties ar velosipēdu, izmantot lietus ūdeni, kur tas iespējams

Lauma Bērziņa:   Latvijā cilvēki ceļ mājas, lai saule spīdētu iekšā pēc iespējas vairāk, taču Taiti mājas būvē ēnā. Lai izveidotu eko-draudzīgu māju, jāizvairās no paklājiem.

Roberts Bleikšs: Es sapratu, ka klimata problēmas ir aktuālas visā pasaulē, un ikvienā projekta dalībvalstī jaunieši vēlas tās risināt. Vēl sapratu to, ka gribu satikties ar šiem jauniešiem klātienē un sarunāties ar viņiem aci pret aci, jo attālināti šis process norit diezgan sarežģīti.

Darbs projektā turpinās, pētīsim klimata vēsturi, transporta un pārtikas rūpniecības problēmas. Ļoti ceram, ka pavisam drīz ar saviem paziņām no visas pasaules tiksimies arī klātienē.

Dalīties ar