Valmieras Valsts ģimnāzija
Valmieras Valsts ģimnāzija

Virtuāla iepazīšanās ar Erasmus+ projekta GAYA partnerskolām

‘Ceļošana ir cilvēka dvēseles stāvoklis. Tā vienmēr ir iekšēji vērsta pieredze,’ tā teicis amerikāņu rakstnieks Pauls Teruā.

Erasmus+ projekts GAYA (Globalās alternatīvas jaunajiem aktīvistiem) sācies jau novembrī, bet pandēmijas dēļ braucieni uz mūsu sadarbības partnerskolām nav iespējami. Lai iepazītos, piektdien, 12.martā, notika pirmā tiešsaistes video konference ar jauniešiem no Somijas, Itālijas, Francijas, Beļģijas un Franču Polinēzijas. Interesanti bija, ka latviešu, somu un itāļu jaunieši video konferencei pieslēdzās no savām mājām, jo mācās attālināti, bet polinēzieši, beļģi un francūži – no klases skolā. 

Visi partneri pirms tikšanās bija gatavojušies – katrai skolas komandai bija jāizveido neliels video, kurā iepazīstināt ar savu skolu, dzīvesvietu. Otrs uzdevums bija piedāvāt kādu interesantu, kopīgu  aktivitāti. Piemēram beļģu skolēni bija sagatavojuši rēbusu uzdevumus, somi – lika minēt vārdu nozīmi, Polinēzijas skolēni bija izveidojuši spēli “Kas tas ir?”  – no neliela priekšmeta fragmenta jānosaka, kas tas varētu būt. Tādējādi uzzinājām par stīgu instrumentu ukulele, zivi mahimahi.

Video konferences laikā 10.a klases skolēni prezentēja savu skolu – Valmieras Valsts ģimnāziju, deva iespēju draugiem no citām valstīm uzzināt, kur atrodas Latvija un kā to raksta un izrunā somu, franču un itāļu valodās. Tas šim pasākumam piešķīra Eirovīzijas noskaņu, iemācījāmies sasveicināties dažādās valodās. Kad mūs apciemos projekta partneri, viņi jau zinās, no kā taisa auksto zupu, kā arī to, ka džinsu izgudrotājs Džeikobs Deiviss ir dzimis Rīgā.

Šī bija laba iespēja ne tikai satikt savus sadarbības partnerus, bet arī saprast, ka jāzina ne tikai angļu valoda, bet ir ļoti vērtīgi, ka var saprast arī citas valodas. Eiropā īpaši svarīga ir franču valoda. Tajā runā arī Polinēzijā.

10.a klases skolēnu pārdomas pēc virtuālās tikšanās:

Ainārs Melderis: “Sapratu, ka vēlos izmantot Erasmus+ programmas piedāvātās iespējas pēc pandēmijas. Mani pārsteidza, ka franču valodas runātāju ir vairāk, nekā biju iedomājies.”

Roberts Bleikšs: “Es uzzināju, ka populārākais sports Polinēzijā ir īpaša stila laivošana. Sapratu, ka zināt svešvalodas ir ļoti forši, jo eiropieši mierīgi varēja sarunāties franču valodā ar ļoti tālo Polinēzijas salu skolēniem. Uzzināju daudzus vārdu salikumus gan franču, gan somu, gan citās valodās, piemēram, somu valodā ‘piedod’ ir ‘anteeksi.’”

Lauma Bērziņa: “Beļģijā skolās ir iespēja apgūt galdniecību. Franču Polinēzijā skolas kafejnīca atrodas ārā. Visi, izņemot latviešus un somus, ļoti labi zina franču valodu, bet angļu valoda sagādā grūtības.”

Alīna Paula Ķirse: “Uzzināju, kā somu valodā ir ‘arlabunakti’ – ‘hyvää yötä’. Es sapratu, ka mums angļu valoda tiek mācīta vairāk kā citur. Polinēzijā sporta stundās viņi bieži laivo.”

Jānis Biernis: “Es sapratu, ka labi runāju angliski; Polinēzijā ir skaistas zivis, bet visas pārējās skolas ir tehnikuma stila.’

Vilis Tiltiņš: “Es sapratu to, ka es nesaprotu franču valodā; uzzināju, ka Franču Polinēzija ir ļoti skaista un sapratu, ka somi ir viskautrīgākie.”

Megija Lukjanoviča: “Uzzināju par skolām partnervalstīs. Tās bija bija super interesantas. Ļoti patika itāļu prezentācija – mums pastāstīja par viņu dažādiem ēdieniem, piederumiem, dabas skatiem. Franču Polinēzijā tradicionāls mūzikas instruments ir ukulele, viņi mums parādīja dīvainas zivis 😂. Pārsteidza, ka skolā bieži brauc ar kanoe un pēta aizsargājamos dabas objektus.”

Alīna Zaduņenko: “Es sapratu, ka jāmācās franču valoda, jo tajā runā visvairāk projektā iesaistīto jauniešu. Mēs ļoti labi saprotam un runājam angliski. Jācer, drīz varēsim braukt ciemos.”

Darbs projektā turpinās. Pašlaik tiek veidots GAYA Eiropas Parlaments, lai apzinātu un meklētu risinājumus globālajiem izaicinājumiem. Tajā jaunieši apspriedīs tādus jautājumus kā urbanizācija, lauksaimniecība un pārtika, atkritumu apsaimniekošana, ražošana, patērētājsabiedrība.

Dalīties ar