
Aprīļa RSU Jauno mediķu akadēmijas tēma veltīta Infektoloģijai un antibakteriālai rezistencei.
Kad Flemings 1928.gadā nejauši atklāja penicilīnu – cilvēces vēsturē pirmo antibiotiku, viņš nevarēja iedomāties, kādu pavērsienu tas dos medicīnā. Šobrīd ar antibiotikām ārstē dažādas infekcijas – gan elpceļu, gan urīnceļu, gan ādas, gan STS, gan citas, tās lieto arī profilaksei pēc operācijām, lai samazinātu infekciju risku. Antibiotikas izmanto tikai bakteriālu nevis vīrusu izraisītu slimību ārstēšanā, jo vīrusiem nav šūnas un tās struktūru, uz kurām iedarbojas antibiotikas. Antibiotiku darbības spektri atšķiras, piemēram, tās var noārdīt šunapvalku, inhibēt ribosomu vai nukleīnskābju sintēzi. Svarīgi ievērot ārsta izrakstīto antibiotiku kursu, lai neveidotos antibakteriālā rezistence, kad baktērijas vairs nereaģē uz antibiotikām! Medicīnā bez antibiotikām var izmantot arī bakteriofāgus – vīrusus, kas specifiski inficē un lizē baktērijas.